Vispārinājumi eļļu vērtējumā.

April 16, 2017

OILY.LV bloga lasītājiem piedāvājam labi zināmā eksperta eļļošanas jautājumos Ērika Lielmaņa viedokli par eļļas izvēli, vadoties pēc zīmoliem.​ Šī raksta mērķis ir parādīt vispārinājumu radītos trūkumus un kliedēt iestagnējušas puspatiesības, kā arī mudināt lasītājus izdarīt maksimāli objektīvus secinājumus, balstoties, kā minimums, uz faktiem un pašu pieredzi. Patīkamu lasīšanu!

Šī raksta tapšanu rosināja motociklistu forumā www.motopower.lv bieži vērojamie vispārinājumi par dažādiem eļļu (un ne tikai eļļu) ražotājiem, zīmoliem un izcelsmes valstīm. Tā kā bieži nākas atspēkot izplatīto viedokli, ka „zīmols X ir pats labākais, bet Y nekam neder”, mēģināšu viest aptuvenu skaidrību. 

 

Uzreiz sākšu ar to, ko būtu jāraksta noslēgumā kā secinājumu - 


Vispārināti apgalvojumi par zīmolu tehniskajām īpašībām uzskatāmi par aplamiem pēc būtības, jo lielākoties ar vienu zīmolu tiek ražoti galēji atšķirīga pielietojuma un kvalitātes klases produkti. Līdz ar to loģiski ir salīdzināt tikai konkrētus produktus vienādu kritēriju ietvaros. Pretējā gadījumā šie salīdzinājumi bieži līdzinās apgalvojumam, ka zivs ir „labāka” par kāpostgalvu.

 

Dzirdot vispārinājumus, mēdzu izmantot šādu dialogu:
- ko domā par BMW?
- nu tie ir labākie auto pasaulē!
- un ko domā par Ford?
- nu tas ir tāds pats lūznis kā Opel!
- un ko domā par Ford GT40?
- ?????

 

Lai izprastu dialoga jēgu, līdz beigām jānoskatās šis TopGear sižets ar Džeremiju Klarksonu pie stūres. Ja arvien spriežam vispārināti, sižets „pierāda”, ka zīmols Ford ir „labāks” ne tikai par BMW, bet arī par Porsche un Mercedes-Benz. 
Tādēļ, lai pats sevī varētu kontrolēt vēlmi „visu sabāzt vienā maisā”, jāizprot šīs parādības psiholoģiskais mehānisms.

 

Vispārināšanas (ģeneralizācijas) psiholoģiskais mehānisms

 

Katrā psiholoģijas rokasgrāmatā atrodams „Mazā Alberta” (Little Albert) eksperiments (video), kas pierāda tā saukto stimula vispārināšanas (Stimulus Generalisation) mehānismu. Tā būtība visai līdzīga slavenajam Pavlova eksperimentam ar suņiem. No mūsdienu skata punkta šis eksperiments varētu šķist neētisks.

 

Deviņus mēnešus vecam bērnam tika rādīta balta žurka, trusis, maskas, degoša avīze un fiksētas viņa reakcijas. Tiktāl netika novērotas bailes pat no uguns. 


Tālāk katru reizi, kā zēnam rādīja baltu žurku, ar āmuru tika spēcīgi sists pa metāla cauruli. Mazulis no pēkšņā trokšņa, protams, nobijās un sāka raudāt. Sitieni tika atkārtoti vairākus ciklus līdz izbīlis radās katru reizi, kad parādīja baltu žurku arī bez trokšņiem. Zēns sasaistīja baltu krāsu un kažokādu ar briesmām. Rezultātā raudāja ne tikai baltas žurkas klātbūtnē, bet izbijās arī no visa spalvainā, īpaši balta. Tādējādi viņa zemapziņā tika ieprogrammētas bailes no kažoka, eksperimentētāja matiem un pat no Ziemassvētku vecīša baltās bārdas.

 

Prātā iz paša pieredzes jau pieaugušam esot: 
Ilgstoši braucu ar VW Golf, kuram nekā nespēju novērst statiskās strāvas izlādi. Tiklīdz atrāvos no sēdekļa, auto deva pa nagiem. Problēmu daļēji risināju izkāpjot stipri pieķeroties pie durvju rāmja. Taču arī tad mēdzu „atrauties” ar pamatīgu lādiņu. Pat pēc auto vairākkārtējas nomaiņas, bija nepieciešami vismaz trīs gadi, lai pārtrauktu pieradumu spēcīgi sažņaugt durvju rāmi pirms izkāpšanas. Turklāt to darīju pat skaidri apzinādamies, ka esmu citā auto un vecā problēma sen vairs neeksistē.

 

No "Mazā Alberta" eksperimenta saprotam, ka mūsu galvās vēl neapzinātā vecumā tiek ieprogammēts neobjektīvs skatījums uz lietām, parādībām un cilvēkiem. Lai vai kā, arī to sauc par mācīšanos, jo mehānisms mūs attur no atkārtotas pirkstu bāšanas jebkurā rozetē vai krāsnī. Mūsu zemapziņa konstruē vienkāršu formulu: 
ja X1=Z; X2=Z; X3=Z, tātad jebkurš X=Z. Minētā formula ir iemesls, kādēļ mēdzam izteikt kategoriskus apgalvojumus, kas sākas ar „Visi…”; „Vienmēr…”; „Neviens…”; „Nekad…” un citi. Taču visdrīzāk mums būtu jāsaka „Daudzi…”; „Lielākoties…”; „Lielākā daļa…”; „Bieži…”; „Pēdējā laikā…” utt.

 

Tā zemapziņā rodas pāreja no atsevišķā uz vispārināto, kas ir iemesls dažādu sociālo grupu stereotipiem. Piemēram, dzimumu vai nacionālajiem, ko bieži izmanto polittehnologi un mārketinga speciālisti, lai manipulētu ar mūsu apziņu. Par tēmu ieteicama Gustava Lebona polittehnologu iecienīta grāmata „Pūļa psiholoģija” (latviešu valodā).

 

Uz ātru roku piemeklēts citāts:


„Dažādu jēdzienu asociācija, kuriem tikai šķietama sakarība, un atsevišķu gadījumu tūlītēja ģeneralizēšana, tādas ir pūļa sapratnes raksturīgās pazīmes. Tā arvien mēdz argumentēt ļaudis, kas pūli prot valdīt, un tas ir vienīgais argumentācijas veids, kas var pūli iespaidot. Loģisku spriedumu sakarība pūlim pavisam nesaprotama, un tādēļ varam sacīt, ka pūlis nav spriešanas spējīgs vai arī tā spriedumi ir maldīgi, un pūlis nekad nepadodas loģikai. Ne vienu vien reizi jābrīnās, cik pārlasot ir vājas tās runas, kurām bijis ārkārtīgs iespaids pūlī, kas tās dzirdējis. Bet nevajag aizmirst, ka šādu runu nolūks bija tikai aizraut pūli, un tās nebija domātas lasīšanai filozofiem. Runātājs, atrazdamies ciešā sasaistē ar pūli, prot uzburt tēlus, kas valdzina pūli. Ja viņam tas izdosies, mērķis būs sasniegts, un divdesmit sējumi dažādu, pēc tam sacerētu runu daudzreiz nesniedz to, ko panākuši daži laimīgi teikumi, izsacīti vajadzīgā brīdī un atstājuši iespaidu uz tiem, kurus runātājs gribēja pārliecināt. Lieki vēl uzsvērt, ka pūlis, nespēdams pareizi spriest, nespēj arī kritiski izturēties pret dažādām parādībām, t.i., atšķirt patiesību no maldiem, un šī paša iemesla dēļ tam arī nav savu uzskatu par pieredzēto un pārdzīvoto. Pūļa spriedumi vienmēr tam uzspiesti, un nekad tie nav vispusīgas diskusijas rezultāts. Bet cik daudz ir cilvēku, kas šai ziņā nebūt nepaceļas pāri pūlim! Cik viegli dažreiz mēdz izplatīties zināmi uzskati, un tāda parādība izskaidrojama tikai ar to, ka cilvēku vairākums nespēj nodibināt savus uzskatus, pamatotus uz paša pārdomām.”

 

Pēc šādiem vārdiem rodas impulsīva vēlme distancēties no pūļa un iestāties par to, ka katrs esam unikāli un stāvam pāri pūlim. Taču, piezemējot savu pašvērtējumu, saprotam, ka katru dienu kādā situācijā ar saviem spriedumiem paužam pūļa spriedumus.

 

Atgriežoties pie eļļām.

 

Diskusijās „kura eļļa ir labākā?” parasti dominē vispārinājumi, kas izriet no viena piemēra - ​​
„Kopš Janka lej X eļļu, mocis iet labāk”. Sevišķi pārliecināti diskusijas dalībnieki ir tad, ja šis piemērs ir viņu pašu piedzīvots – „Leju X eļļu un ar to nekad nav bijušas problēmas, visiem iesaku!” Vai arī tiek piesaukta kāda viņaprāt respektējama references persona – „Sportists Janka lej X un zinu, ka viņš eļļai naudu netaupa.” Angliski šādus pierādījumus sauc par „anecdotal evidence”.

 

Jāsaprot, ka nedz gadījumā, ja vienam motociklam bijušas problēmas, nedz gadījumā, ja tādu nav bijis nekad, nav iespējams viennozīmīgi secināt par eļļas īpašībām. Tas tādēļ, ka tehnikas bojājuma iemesli visbiežāk meklējami pašas tehnikas problēmās. Un otrādi, tas, ka ar eļļu X nav bijušas problēmas, var būt skaidrojams ar tehnikas robustu konstrukciju, kurai nav nepieciešamas kāda sevišķa veiktspēja.

 

Spriežot par šādiem viena piemēra gadījumiem, parasti netiek ņemti vērā arī braukšanas apstākļi, vides temperatūra, braucēja paradumi un prasmes, tehnikas nolietojums un citi būtiski apstākļi. Pat vienāda modeļa tehnika ar vienu un to pašu eļļu, var uzrādīt būtiski atšķirīgu rezultātu.

 

Eļļa ir tāda nejauka substance, par kuras kvalitātēm neliecina neviena no cilvēka maņām. Tas nav kā Centrāltirgū, kur pirms pirkuma vari nogaršot ķiršus, paost/apskatīt zivs žaunas vai paspaidīt gaļas gabalu.

 

Tādēļ eļļu izvēle parasti reducējas uz „vēdera sajūtu”, kuras pamatā ir zemapziņā iedēstītais mārketings, „spečuku” atsauksmes, izcelsmes valsts imidžs un produkta iepakojuma ārējā pievilcība. Tā kā trūkst objektīvu kvalitātes vērtēšanas kritēriju, eļļas kļuvušas par ideālu vispārinājumu objektu.

 

Ko darīt?!

 

Diemžēl vienīgais, kas liecina par eļļas īpašībām, izteikts tās tehnisko datu lapās ar caurmēra lietotājam nesaprotamiem mērījumiem un klasifikāciju abreviatūrām. Taču arī tajās lielākoties atrodama ierobežota informācija. Un pat jomas profesionālis no datu lapas vien par produkta īpašībām var spriest tikai virspusēji , pārsvarā, nosakot pielietojumu. Tā nu diemžēl ir, ka precīzu teorētiski līdzvērtīgu produktu salīdzinājumu var atrast tikai izņēmuma gadījumos, ja kāds veicis padziļinātu testēšanu laboratorijā.

 

Šādi pētījumi zīmolu faniem dažkārt rada vai nu pamatīgu pārsteigumu, vai pilnīgu pētījuma noliegumu. Tajos mēdz būt tā, ka skaļa zīmola produkts uzrādījis ļoti vāju sniegumu un otrādi, nepazīstama vai sliktas reputācijas zīmola produkts izrādījies virsotnē.

 

Vai nav pilnīgi nekādas korelācijas zīmolam ar produkta sniegumu? 


Ir, protams, taču izņēmumu ir tik daudz, ka nav jēgas orientēties tikai un vienīgi uz zīmolu. Zīmola spēks mēdz būt tik spēcīgs, ka cilvēki par skaļa zīmola daļēji sintētisku eļļu gatavi maksāt vairāk kā par mazāk pazīstama zīmola labākajām sintētikām. Vai arī, uzskatot dārgāko produktu par pašu „labāko”, izmanto to pilnīgi nepiemērotai tehnikai. Tā rodas situācijas, kad, piemēram, tīrasiņu sacīkšu motoriem paredzētas eļļas tiek izmantotas motoros ar prasīgiem katalizatoriem. Vai arī situācijas, kad, sekojot kāda sportista piemēram, izmantotas pilnīgi neadekvātas viskozitātes eļļas.

 

Ja man kāds jautā, kura eļļa ir vislabākā, atbildu, ka tāda, kas atbilst ražotāja prasībām un/vai teicami darbojas jautātāja tehnikā. Pārbaudīt to, protams, var mēģināt empīriski jeb vienkārši ilgtermiņā lietojot vienu produktu. Taču gadījumā, ja produkts būs izrādījies nepietiekams vai arī tehnikā bijušas nepamanītas problēmas, par faktu uzzināsim tikai tehnikas bojājuma vai priekšlaicīga diluma gadījumā. Turklāt par priekšlaicīgu dilumu var arī neuzzināt, jo parasti jau nav atskaites sistēmas ar ko salīdzināt.

 

Ierindas lietotāju visdrīzāk maz interesē, kāds ir šis zīmols vai tā konkrētā eļļa. Interesē, vai tas derēs konkrēti viņa tehnikai. Taču vienīgi lietotās eļļas analīzes ir tās, kas uz jautājumu var atbildēt objektīvi, ņemot vērā visus specifiskos izmantošanas apstākļus. To apgalvoju, pamatojoties ne tikai uz iepriekš rakstīto, bet arī uz savu darba pieredzi. Analīzes bezkaislīgi uzrāda, kas notiek motorā un galīgi neņemot vērā, kas drukāts uz eļļas iepakojuma vai datu lapā. 
Tā jebkādiem zīmoliem un vispārinājumiem zūd to maģiskā nozīme.

 

Ēriks Lielmanis
tehniskais konsultants

 

p.s. rakstītais nav aicinājums atteikies no pazīstamāko zīmolu eļļām, un nav arī lietoto eļļu analīžu slēptais mārketings.

Please reload

SIA Oily
  • Facebook Social Icon
  • Instagram Social Icon

© 2020 SIA OILY